Blogs ←

Sveiki. Šajā blogā es mēģināšu nekonstruktīvi izteikt savu viedokli par šajā blogā http://foregner.pokerofflv.com/blog/note/2873869/ rakstīto.  

Steikošana mikrolimitiem un nanolimitiem, protams, ir absurds. Bet- nav pasaules gals iedepozitēt 50$ un spēlēt nl10 – šādiem limitiem BRM nav vajadzīgs, jo jau pamatā tas nav nopietni – šajā limitā nenotiek spēle, bet mācību process. Un vispār jo zemāks limits, jo agresīvāks BRM, un mož paveicas galu galā. Es neesmu stāstījusi un negribu stāstīt savu full story pokerā, bet es uzsāku spēlēt ar BR mīnus 1000ls, un vēl pēc gada bez sirdsapziņas pārmetumiem varēju piesēsties pie live casha ar pēdējiem 50ls un bez naudas atpakaļceļam uz mājām, un bez nekādām rezervēm. Es domāju, ka 95% poker pro ir gambleri un ir bijuši manā vietā, vai pareizāk- es biju viņu vietā. Pokers vispār nav nekāda profesija vai major izvēle – tas ir dzīvesstils.

Ir absolūti skaidrs, ka tie, kas prasa steiku nanolimitiem, ir deģenerāti.  Ir pilnīgi normāli iekāst rulli midsteiku omahā pālī un iet strādāt, lai nopelnītu rulli un sāktu visu no jauna. Bet, kad pokers ir abstrakts jēdziens (un tas ir abstrakts jēdziens pirmo gadu kā minimums), tad pelnīšana rullim doesn’t make sense. Lielāks sense ir paņemt kredītu, priecīgi viņu iekāst, un tad iet strādāt, lai šo kredītu varētu atdot.

Par bekingu live turnīriem 11.+ atkāpe šeit http://www.pokeroff.ru/AKravchenko/na-temu-behkinga-moja-komanda-i-analiz-tekushhejj-situacii-v-mire-turnirnogo-pokera-post-2875896.

Pokers kā pamatdarbs. Šī ir viena no manām mīļākām sarunu tēmām.

Es ļoti skeptiski skatos uz to, kad cilvēki sit ar kulaku krūtīs ar tekstu ‘es neizvēlos būt poker pro’. Vienalga kādu iemeslu dēļ. Lai kaut kas notiktu, lai vai kā, ir jāsakrīt vairākiem apstākļiem, un izvēle nekrīt no zila gaisa. Te nav jautājums par gribu vai negribu, gatavs vai negatavs. Ideāla situācija nebūs nekad. Rezerves sešiem mēnešiem ir ilūzija. Ja kādam šādas rezerves ir – atrakstieties komentos plz. Psiholoģiskā gatavība – kas tas tāds? Es pazīstu poker pro, kas tiek galā ar psiholoģisko spriedzi sekojošos veidos – sasit peles, bezdievīgi dzer, grindo vairākas diennaktis no vietas vai vienkārši slīkst pasīvi agresīvā depresijā, skatoties seriālus un nekomunicējot ar ārpasauli.

Katram cilvēkam vienkārši ir jāatrod tā sava lieta šajā pasaulē. Laika plānošana spēlei, analīzei utt atkrīt, ja tas, ko tu dari, ir tava galvenā prioritāte. Es varu sarakstīt n a4 lapas par tēmu, kāpēc es pēc 12 gadiem muzicēšanas to lietu pametu. Varētu perfekti pamatot –ev aspektus, bet, ja tā godīgi – es skolā bastoju stundas, lai paklačotos kafūzī, bet cits mans klasesbiedrs bastoja stundas, lai varētu noslēpties citā telpā un paspēlēt vingrinājumus. Kā jūs domājat, vai viņam interesē šīs nodarbes negatīvie aspekti- nestabili ienākumi, bezbrīvdienu treniņi visa mūža garumā, augošā konkurence, svētki un brīvdienas bez ģimenes?

Šomēnes paliks 3 gadi kopš pokers ir mans vienīgais ienākumu avots un es nekad mūžā neesmu redzējusi 24000USD.

P.S. "Playing poker, I busted two laptops and at least 25-30 mice. I put a small hole in my wall, and nearly made a much bigger one when I threw a chair across my office. This wasn’t fair to my wife, nor to myself — particularly given that I was only a couple years removed from the heart attack I experienced at 23. I was playing poker 8-10 hours a day, 29 or 30 days a month for three years. During that period I probably blew up 30 times."  Dusty Schmidt